Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Nesen konstatēju, ka jau kādu laiciņu cilvēki, kas ļoti daudz dara, visu var un visu pagūst, manī izsauc nevis apbrīnu, bet līdzjūtību. Es pati esmu tā dzīvojusi, turklāt bijusi ar sevi un savu dzīvi ļoti apmierināta. Taču tagad ir cits posms, cienīga bruņrupuča un apsūnojuša betonkluča slavasbrīdis, kad augstākā vērtība ir mirklim, kas piepildīts, ar kafijas krūzi stāvot pie loga un vērojot, kā aizsnieg vārnu atstātās pēdas. Kad dzirdu vai lasu par kādiem kārtējiem ļaudīm, visbiežāk sievietēm, kas strādā trīs četros darbos, apkopj māju, ada zeķes, audzina bariņu bērnu, mācās angļu valodu un vēl vada kādu pagasta dziedāšanas biedrību, man sāpēs sažņaudzas sirds un gribas teikt: "Eitanazējiet taču kāds viņu, ja citādi apstādināt nevar!"
Bet es jau zinu, ka skrienoši riteņi ne tikai grauzējiem, bet arī cilvēkiem nes prieku un piepildītas dzīves ilūziju, ka arī šis mirklis paies, jajaja, un gan jau drīz es pati atkal skriešu kādā ritenī no viena darba un otru, trešo, dzelžaini saplānotā režīmā, bez kādām tur apcerīgām blenšanām sniegā, bez apstāšanās un miera. Un mīlēšu tādu dzīvi un jēgpilnu šķitīšu.
  • Klau! Nesekoju Taviem ierakstiem līdzi, līdz ar to pēdējais, ko atceros, ir, ka Tu krīzes sākumā juties ļoti apmierināta ar to, ka vari dzīvoties mājās, esot bezdarbniekos. Reizēm iedomājos, kas pa šo laiku ar Tevi ir noticis, bet slinkums tam visam izsekot. Varbūt vari īsumā pateikt :)
    • Īsumā tātad šo divu gadu laikā:
      1) pabeidzu divējus profesionālus kursus (ne no NVA), saņēmu sertifikātus, pāris reižu nopelnīju nelielas naudiņas, pielietodama iegūtās zināšanas, prasmes un dokumentus praksē;
      2) dažbrīd biju bez naudas un izmisumā, taču izdzīvoju;
      3) neregulāri pelnījos ar visādām sīkām haltūrām (lekcijas, ekskursijas, tulkojumi utml.)
      4) atjaunojos maģistrantūrā, budžeta grupā;
      5) pērnā gada pēdējos piecus mēnešus sanāca apvienot darbu vienā projektā (kas man riebās) ar vēl vienu piestrādāšanu un to pašu maģistrantūru, iedzīvojos neirozēs un sirdsklapēs;
      6) pašlaik restaurēju nervu sistēmu, kārtoju sesiju un kaļu grandiozus nākotnes plānus.
      P.S. Labprāt Tevi palasītu, ja būtu tāda iespēja.
      • Piedraugoju, bet es ļoti maz šobrīd rakstu... Man pašai 6 mēneši kopš apzinātas izvēles nonākt bezdarbniekos, un ļoti neskaidras nojausmas par to, ko vispār vēlos :) Arī tāpēc tāda interese :) Nu jā, Tavs ceļš arī paskaidro, kāpēc šāds ieraksts ;)
      • Es Tevi draugos uzaicināju, ja nu kaut ko baisi nesajaucu :D Mani albumi pastāsta vairāk nekā mana dienasgrāmata ;)
Powered by Sviesta Ciba