Kurvjzieža kontemplācijas

Daži simti metru Armagedonā

krii

8.1.11 22:37

Sasprindzinoties teju ne līdz sāpēm, uzmanīgi tipini pa ieslīpu, betona flīzēm klātu virsmu, zābaki izmirkuši, tā ka kājas šķiet gandrīz basas, uz augšu labāk neskatīties, no katra jumta un no katras otrās palodzes smaida nāve, jēziņ, bet krišana pret tām betona flīzēm nebūtu mazāk bīstama, sejā vējš triec ledainu pusšķidru pļuru, pat aizsnigušās brilles nav līdzējušas, tuša tikusi acīs un grauž, vēl mazliet, mazliet, cik nolādēti daudz sīksoļu ir vienā metrā...

• 5 raksta
• ir doma

• divi_g

  8.1.11 23:35

  Eee, kur tad Tu biji bijusi? :0

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    9.1.11 09:33

    

    Līdz Barona centram - divarpus kvartālu attālumā - un atpakaļ.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • divi_g

      9.1.11 12:11

      Tev vajadzētu palasīt Antarktīdas ekspedīciju aprakstus :D

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• masha_nje_vasha

  9.1.11 03:47

  

  paldies! tu vārdos ietērpi manas šodienas sajūtas! :)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    9.1.11 09:35

    

    Mēs neesam vientuļas savās sajūtās un izjūtās.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais