Taa kaa no filmas "Varonis" mani visilgaak vajaa sarkanaa epizode, iipashi abu sievieshu divciinja, varu secinaat, ka manii visstipraakaa ir piezemeetaa, egoistiskaa un kaisliibu plosiitaa dalja. Varu arii neko nesecinaat.
Esmu atkal pieviilusi cilveeku, kursh gribeeja mani satikt un kuru es gribeeju satikt, bet aizmirsu piezvaniit, un tagad iignjojos pati uz sevi.
Darbs un niigrums nogalina fantaaziju.
Esmu atkal pieviilusi cilveeku, kursh gribeeja mani satikt un kuru es gribeeju satikt, bet aizmirsu piezvaniit, un tagad iignjojos pati uz sevi.
Darbs un niigrums nogalina fantaaziju.
Mjaaa. Uudenslaashu motiivs mani piesaistiija visas filmas garumaa. Tevis mineetaa epizode man peec tam kaut kaa dikti sasaistiijaas to ciinju virs ezera un no zobena noriteejusho laasi uz mirushaas Sniegpaarslas vaiga.
Bet kopumā to filmu bija grūti uztvert, kā vienu vienotu veselu gabalu ...
Vismaz manā uztverē viņa ir saraustīta mazās īsās etīdēs, kuras katra savādāk interpretē vienus un tos pašus notikumus ...
Krašņie vizuālie tēli lielā mērā traucē uztvert domu, kas varbūt slēpjas zem tiem ... viss ir pārāk naturāls, kaut arī itkā parādīts kā fantāzijas lidojums ... (Cīņas ar bultām, cīņa virs ezera, etc)
Tas ir mans subjektīvais vērtējums ... bet vispār filma laba :))