Kurvjzieža kontemplācijas

Jūniji vienmēr ir auksti. Kaut arī parasti ne tik auksti kā šogad. Un garlaicīgi. Kaut arī parasti ne tik garlaicīgi kā šogad.
Man pietrūkst dārza svētku, kas piesātināti samīdītas zāles, grila dūmu un ceptas gaļas smaržas. Man pietrūkst klusu smieklu un čukstošas flirtēšanas zem jasmīniem, kad visa nakts ir vienvienīgs biezi samtains mijkrēslis. Man pietrūkst skūpstīšanās saullēktā jūras krastā, sāļi sāpīgām lūpām, zosādainiem pleciem, rasaini nobristām kurpēm. Man pietrūkst kūleņu āboliņa pilnā pļavā. Man pietrūkst vīna glāzes uz lieveņa blakus peoniju dobei.
Labi jūniji saldi smaržo un ir mīksti kā putukrējuma guba uz zemenēm. Kā peonijas zieds, kurā atsperīgi iegāžas spīdīgi zaļa vabole. Un tajos nav nekā skarbāka par dzīvžoga maijrozītēm.
Šis nav labs jūnijs.:(