Vienurīt, kad skrēju pa mostošos Maskavas forštati - Kalupes, Katoļu, Daugavpils iela, Miera un Klusais dārzs, - no nez kādām atmiņu dzīlēm sāka rāpties Ilfa un Petrova citāti. Karstas dienas priekšnojautas, kaut kas nedefinējami postpadomisks un krievisks, viegls un ne tik viegls noplukums, ar sazin kuru maņu nepārprotami uztverama blēdīguma un žūpīguma klātbūtne. Pat Sv.Fransciska neogotiskie torņi likās kā tīšs paradokss, veiksmīgi iekombinējies Odesas vai kādas Dienvidkrievijas pilsētas ainavā (nu, kaut vai tur, kur iznāks ksendzs, kam pajautāt, cik maksā opijs tautai).
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
shellyMaskavas forštate ir skaista. Tā man liekas.- kriiIr skaista, ir.