Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Godīga motivācijas vēstule būtu šāda:
"Ziniet, mīlīši, es ļoti labi saprotu, ka tāpat vien Jūs nebūsit ar mieru katru mēnesi manā kontā ieskaitīt savus dažus simtus latu. Tomēr tā naudiņa man lieti noderētu, tāpēc esmu ar mieru sakost zobus un vilkties uz to jūsējo kantori, lai darītu visas tās lietas, kas šajā amatā jādara un kurām līdzgas esmu citos kantoros darījusi. Varbūt dažus mēnešus man būs pat interesanti.
Jebkurā gadījumā - lieciet aiz auss, ka es visticamāk esmu daudz sakarīgāka par absolūto vairumu citu pretendentu, ja kas. "

Bet uzrakstīju to, ko vienmēr. Par savu lielisko pieredzi un izglītību, protams.
  • Citādāka motivācija, nekā krii aprakstītā, jau nemaz nav - vismaz ne darbiem, par kuriem maksā naudu. Motivācijas vēstule ir tāds pats farss un nepamatota reklāma, kā "konkurētspējīgs atalgojums" vai "draudzīgs kolektīvs", un gan darba devējam, gan meklētājam ir vienkāršāk iztikt vispār bez tādām saulainām frāzēm un uzreiz ķerties pie pieredzes izķidāšanas un kaulēšanās par algas ciparu.
    • Ir gan arii citaadaaka motivaacija arii darbos,kur maksaa naudu!!
      • Pasaki kādu piemēru, vēl bez krii jau pieminētā: "Varbūt dažus mēnešus man būs pat interesanti".
        • Darbavietā bez stingras uzskaites tiek glabātas psihotropās vielas ;)
        • tu gribi,lai es tev amatus un uzneemumu snosaucu?
          • Nez. Var. Es vienkārši šaubos, vai izdosies piemeklēt kaut ko, kas neietilpst zem nenormāli plašās definīcijas "interesanti".
            • Pieļauju, ka Ūdensroze varēja domāt "interesanti ilgāk nekā dažus mēnešus". Es arī no sirds ticu, ka tādi darbi ir.
            • interesanti vienmeer, nevis dazhus meeneshus! that's the difference!
              • Hmm - tas tad jau drīzāk ir jautājums par cilvēku, nevis par darbu - nu, vai cilvēks spēj ilgstoši uzturēt interesi par kādu jomu.
                Parasti jau cilvēki ar laiku "uzkačājas", un tas, kas kādreiz likās interesanti un aizraujoši, ar laiku paliek par garlaicīgu rutīnu, un tad gribas interesēties dziļāk vai plašāk, bet tas, savukārt, bieži vien nozīmē darba vai amata maiņu.
                • P.S. Bet pieļauju, ka ir nozares, kur var gadiem urbt vienā šaurā nozarē, un tā arī nenonākt līdz stāvoklim "es tagad visu saprotu, man vairs nav interesanti". Piemēram, ķīmijā vai medicīnā tā varētu būt.
                • runa nav tikai par jomu. runa ir par uzneemumiem (mele neceljas teikt darba deveejiem), kuri speej nodrossinaat,ka ir interesanti un ka aizvien ir jauni pienakumi, izaicinaajumi utt utjpr

                  amata nosaukums vispar ir mazsvarigs kriteerijs, manupraat. kada starpiba - kaa tevi sauc, galvenais,ka ir interesanti:)
    • Visam piekrītu, izņemot to, ka citādākas motivācijas nemaz nav, ir cilvēki kurus konkrētais darbs ļoti aizrauj, patīk, viņi būtu ar mieru to darīt arī par zemāku algu vai nedomājot par to (īpaši, ja nav naudas trūkuma). Arī man tā ir bijis.
      • Nu, tas jau ir tas pats krii pieminētais: "Varbūt dažus mēnešus man būs pat interesanti", un to es nekādā veidā nenoliedzu.
        • Es gribēju pateikt, ka ir cilvēki, kuriem interesants darbs, varbūt vienkārši atrašanās draudzīgā (vai viņiem komfortablā vai piemērotā) darba vidē ir primārais. Nu, viņiem ir sava īstā vieta.
          Bet jā, nekas nav mūžīgs.
      • Kā tad, kā tad! Ne ba nu velti tās miljonāru sievas par baltu velti bezpajumtniekiem zupinu bļodiņās lej vai dāmu komitejās lemj par pasaules glābšanu. Taču tad, kad stipri jāiespringst, lai nomaksatu viselementārākos rēķinus, nez vai būtu prātīgi nosist laiku ar "hobijiem".
        • Par zupas liešanu - kādam taču tas ir jādara, kāda starpība, miljonāru sievas vai kādi citi.
          Tu domā, "treknajos gados" nosist laiku bija prātīgāk? Es šaubos.
Powered by Sviesta Ciba