Kurvjzieža kontemplācijas

Esmu iepazinusi Patrīcijas Kornvelas daiļ(?)radi un atzinusi par tumšos rītos-vakaros lasāmu. Kaut gan vispār mani neiejūsmina šitas CSI stils, kur visu intrigu virza patologanatomi ar supertrupersafīčotām iekārtām, kas ļauj viņiem ik pa divdesmit lappusēm iespiegties: "Mans Dievs! Kāda sakritība! Viņa plaušās atodamas slāpekļa molekulas no pandas pirdiena, kas liecina, ka pirmdienas rītā pulksten septiņos viņam bija jāatrodas četru jardu attālumā no krātiņa Ziemeļaustrumu zooloģiskajā dārzā!", bt noziedznieka motivācija paliek kur divdesmitajā plānā. Es tomēr esmu vecmodīgo 20.gadsimta Eiropas detektīvu mīļotāja, kuros eleganti un gurdeni prātuļotāji sashēmo acīmredzamus faktus neprognozējamā pavērsienā un nošarmē lasītāju ar tīro psiholoģiju un loģiku vien.