Dažubrīd tomēr gribas būt kādus piecpadsmit gadus jaunākai, studēt kādā Vakarzemes augstskolā ko bezgala interesantu, piemēram, kinoscenāriju rakstīšanu vai arābu valodu, pa starpām stādājot bārā vai pārdodot kafiju kioskā.
no vienas puses tev taisnība, politnekorekti. no otras puses, ja esi grābājies gar [relatīvi, protams] augstiem plauktiem (es to par sevi) grūti uz grēcīgās zemes nolaisties. turklāt cienījamā vecumā domā arī par to, kā minēts darbs iekš CV izskatīsies un vēl bišķiņ par to, vai patiks to darbu darīt.
es priekš viesmīles darba esmu par neviesmīlīgu un slinku, godīgi.
kaut gan man varētu patikt būt kafijas bodītes īpašniecei, piemēram. un labā omā papļāpāt ar intelektuāļiem. t.i., ja viņi gribētu ar mani pļāpāt. tā kaut kā.
Savos 19-20 gados esmu bijusi gan apkopēja, gan garderobiste un zinu, ka tad sajūtas, darot nemīļu darbu iztikas pelnīšanai, ir pavisam citas - tas ir piedzīvojums, epizodiska, tāpēc viegli tverama un varbūt pat interesanta pieredze, solis Lielās Gaišās Daudzkrāsainās Nākotnes virzienā utt. Savukārt, manā gadījumā tā būtu kārtējā palikšana uz otru gadu, "akkungs,esatkalteņemosarfigņām, kāriebjas!" - un tas ir daudz nejaukāk.
es priekš viesmīles darba esmu par neviesmīlīgu un slinku, godīgi.
Savos 19-20 gados esmu bijusi gan apkopēja, gan garderobiste un zinu, ka tad sajūtas, darot nemīļu darbu iztikas pelnīšanai, ir pavisam citas - tas ir piedzīvojums, epizodiska, tāpēc viegli tverama un varbūt pat interesanta pieredze, solis Lielās Gaišās Daudzkrāsainās Nākotnes virzienā utt. Savukārt, manā gadījumā tā būtu kārtējā palikšana uz otru gadu, "akkungs,esatkalteņemosarfigņām, kāriebjas!" - un tas ir daudz nejaukāk.