Kurvjzieža kontemplācijas

Ir atkal auksts un slapjš - kā jau dzimtenē pieklājas - bet man ir atmiņas par Bonifaciu baltajām klintīm, Sartes pelēko granītu, Dzondzas dižakmeņiem un saules izkaltēto makiju. Merimē visā savā romantiķa godībā, un divi miljoni tūristu pa virsu, lai visu krāšņumu pārvērstu butaforijā.

Viena primitīva atziņa šajā ceļojumā atkal un atkal maisījās prātā - proti, ka lokans un izturīgs ķermenis, kam muskuļu vairāk nekā tauku, nekas neļum un neizspīlē drēbes, ir nevis pašmērķis, bet gan tikai rādītājs, ka tavā dzīvē pietiek kustību, jaunatklājumu un prieka. Hmm, kur mana dienišķā Vidusjūras pelde, kur mans skrējiens kalnā?