Un ko man labu ir devusi iespēja "būt tuvumā politikai"- tad tā noteikti ir spēja samierināties un pieņemt faktu, ka pat man ļoti simpātiski cilvēki savās politiskajās simpātijās vadās pēc pazīmēm un kritērijiem, kas man šķiet absurdi un pilnīgi aplami. Neoponēt, neaudzināt, nepropagandēt, necensties pārliecināt.
- (Anonīms)Imo viena no kljuudaam "kritereijos" ir meegjinaat iebaazt raamjos, to, kas nekad shajos raamjos nav bijis un taa teikt, pat nav racionaala pamata, ka racionaalos raamjos shitaa irracionaalaa padariishana ir ietuuciijama. Tad nafig mociities ar "racionaaliem kriteerijiem" ja viss taapat griezhas uz izrracionaalu facekontroli?
kriiEs laikam ko līdzīgu arī gribēju pateikt.