Un ko man labu ir devusi iespēja "būt tuvumā politikai"- tad tā noteikti ir spēja samierināties un pieņemt faktu, ka pat man ļoti simpātiski cilvēki savās politiskajās simpātijās vadās pēc pazīmēm un kritērijiem, kas man šķiet absurdi un pilnīgi aplami. Neoponēt, neaudzināt, nepropagandēt, necensties pārliecināt.
Būtu nu kāds dieviņš devis man arī citās subjektīvi kairinošās tēmās turēt savu kategorisko mēli aiz zobiem, tad es būtu pavisam jauka.:)