Kurvjzieža kontemplācijas

Aizvakar pie manis bija Solvita ar Venēcijas stāstiem un Francijas plāniem. Izdzērām divas pudeles vīna (pa abām, ne jau katra!), izrunājāmies par visu, un no sirds, tad viņa devās uz vigīlijām (vai kā nu to sauc pareizticīgo tradīcijā), bet es saļimu gultā ciešā pēcvīna miedziņā. Kad pamodos, Kristus jau bija augšāmcēlies, aiz loga plīvoja spoži auksta aprīļa diena, bija jāceļas un jāskrien uz centru, ak, atkal tās mācības, minerālūdens un nekrāsota seja - liderīgs dzīvesveids, mīļā, pa galam liderīgs! Un pēcpusdiena atkal draugu lokā, daudz salātu, vēl vairāk vīna, mājās un gultā tikai pēc diviem naktī, diennakts ritms atkal nojucis, labi, ka turpmākās dienas piespiedīs celties kaut cik laicīgi.
Strauji iet uz beigām nauda, un es gaidu, kad vienreiz tas radīs man dabisku paniku.