User:	black_data
	Date:	2026-03-01 13:08
	Subject:
	Security:	Public

Es saprotu, ka neejot pilnā amish mode, nevar izvairīties no globāliem satricinājumiem, un pat ar visu amish mode no vietējiem idiotiem, bet tā vien gribās sapirkt ķīniešu saules paneļus, un izveidot kaut kādu pašpietiekamu komūnu maža ielokā.

	User:	prtg
	Date:	2026-02-28 23:40
	Subject:
	Security:	Public

Zimna wojna (2018)

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-28 19:25
	Subject:
	Security:	Public

Ar Kārli "Labo Dāmu" Biķernieku iepazinos pirms kādiem 19 gadiem. Vispirms sviesta cibā, Latvijas vadošajā blogu portālā, kur Kārlis sāka rakstīt trīs gadus vēlāk pēc manas reģistrācijas - 2007. gadā. Drīz vien iepazināmies klātienē pie Sandras M. viņas Rīgas komunalkā. Sākotnēji man Kārlis nepatika, bet tā bija mana nevis viņa problēma - viņš brīvi komunicēja ar meitenēm, kuras man patika (Irma, Sandra) tāpēc 1.mirklī es viņu uztvēru kā konkurentu un vēlēju viņam sliktu.

Taču ātri vien Kārlis mani savaldzināja ar savu sirsnīgo dabu. Viņam ļoti patika mūsu (Židrūns, Mazie Smirdīgie Kociņi) mūzika, tāpēc viņš arvien biežāk pavīdēja manā draugu lokā, kur es, iepazīstot viņu tuvāk, arī nostiprināju savu cieņu pret viņu kā cilvēku. Atceros, ka viņš bija sajūsmā, kad padalījos ar Židrūna 1.albuma failiem, kurus viņš ļoti vēlējās remiksēt.

Kārli tuvāk iepazinu, kad viņš sāka dzīvot pie manis un manas tā brīža draudzenes Ritas mūsu Lāčplēša ielas 3 istabniekā. Kad atradāmies ilgāku laiku prom, viņš ar prieku pieskatīja mūsu mīļo kaķenīti Elīnu. Ap to brīdi Kārlis manā dzīvē bija nostiprinājies kā spēcīgs un ļoti izteiksmīgs tēls, kuru katru reizi biju priecīgs satikt. Kārlis bija ļoti sirsnīgas un maigas dabas cilvēks. Jebkur, kur viņš atradās, Kārlis izstaroja siltumu un cilvēkmīlestību, tāpēc viņš ļoti viegli spēja nošarmēt citus.

Es vienmēr Kārli jutu to fonā esošo sāpi, to trauksmi, ko viņš ar vieglu sirdi nolika malā, lai baudītu dzīvi. Viens cilvēks ir paredzēts, lai atrisinātu savu pamatproblēmu. Cits ir paredzēts, lai izvairītos no risinājuma, taču, darot to, viņam netīšām var sanākt uzcelt jaunu pasauli, pasauli, kas ir daudz labāka par to, pasauli, kas ir iejūtīgāka, sirsnīgāka un atklātāka.

Katram savs ceļš.

	User:	prtg
	Date:	2026-02-28 19:10
	Subject:
	Security:	Public

Materialists (2025)

	User:	prtg
	Date:	2026-02-28 19:08
	Subject:
	Security:	Public

American Human Certified war - no animals were harmed

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-28 17:52
	Subject:
	Security:	Public

RIP malvine_truse. Tiksimies aiz priekškara.

	User:	martcore
	Date:	2026-02-28 11:28
	Subject:	popmūzika par dopelgangeriem
	Security:	Public

	User:	black_data
	Date:	2026-02-28 11:00
	Subject:
	Security:	Public

Mana vīzija par to, kur mēs tādi esam radušies, ir nostabilizējusies jau krietni sen. Un tomēr zinātne joprojām spēj piegādāt faktus, kas vēl vairāk nostiprina sajūtu par to, cik trausli mēs esam visuma priekšā. Te daži satelīti, kas ir bijuši palaisti savā ceļojumā septiņdesmitajos, ir ievākuši datus par to, kas notiek ārpus saules radiācijas ietekmes lauka. Kam interesanti, var iegūglēt "heliopause", bet mani visvairāk uzrunāja fakts, ka saules radiācija strādā kā tāds milzu lietussargs pret mūsu pašu dzimtās galaktikas radiāciju. Saule mūs pasargā no galaktikas, atmosfēra no saules, bet jau lokāla mēroga viesuļvētra spēj iedragāt mūsu civilizētības pamatus. Bet arī neejot tik tālu kā viesuļvētras nopostīti ASV štati, cilvēki mēdz vienkārši pazust jūrā, tuksnesī, vai pat reizēm priežu mežā sēņojot.

Faktu, ka mēs te vispār esam dzīvi, es sauktu par lielu veiksmi un apstākļu sakritību, bet es arī varu saprast vēlmi to uztvert kā kaut kādu dievisķo gribu. Ar dažām atrunām gan. Mums principā nav izredzes izprast šo dievišķo gribu, līdzīgi kā skudrām skudru pūznī nav izredzes saprast to, ka tās atrodas meža takas malā, un šī taka atrodas cilvēku iekārtotā dabas parkā. Saukt jebko par dieva gribu ir tāds psiholoģisks triks ierobežotas valodas apstākļos. Attiecīgi viss ko mēs varam darīt, ir būt skudras vislabākajā skudru izpratnē. Jeb cilvēki mūsu gadījumā.

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-27 18:28
	Subject:
	Security:	Public

Biju uz pirmo "Dieva Amfetamīns, Tu, Imperator" koncertu Rīgā, tāpēc uz otro neiešu, jo vēl jūtu pirmo (tas bija nesen).

	User:	prtg
	Date:	2026-02-27 16:27
	Subject:
	Security:	Public

Došos uz lielveikalu veikt ierastas, procesuālas darbības

	User:	prtg
	Date:	2026-02-27 00:23
	Subject:
	Security:	Public

Prometheus (2012)

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-26 19:37
	Subject:
	Security:	Public

Labs muzikālais teiks par Epstīn-sāgu.

	User:	dienasgramata
	Date:	2026-02-26 14:35
	Subject:
	Security:	Public

LA.LV “Dāmas! Nelaidiet šonedēļ vīrieti brīvībā, ja negribat pavisam pazaudēt,” sociālo tīklu platformā daiļā dzimuma pārstāves brīdina astrologs, astronumerologs Kristaps Baņķis.

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-26 14:30
	Subject:
	Security:	Public

Arnis mani uzsēdināja uz DEADSY pirmā albuma. Burvīgs ķīmiskais roks bijušajiem Orgy daiļrades cienītājiem. DEADSY ir izteikti autistiskāka-autsaideriskāka mūzika par Orgy. Manuprāt, viņu mūzikai ir unikāls TY SEAGULL / JOHN MAUS vaibs. Tam kontributē bagātīgais elektrisko ērģelu/synth padu skaņas krāsojums, kas pavada teju katru albuma dziesmu. Iesaku visiem, kuriem patīk jocīga mūzika. Burvīgi dziļš, distortēts taustiņu (teju) sub-bass! Labs hedrūms visās iespējamajās ziņās. Fascinē viņu logo - stilizētas kaula formas... suņu barības cepums? Hmm.

	User:	ulvs
	Date:	2026-02-25 23:20
	Subject:
	Security:	Public

Nebiju dzēris Cido multiaugļu sulu padsmit gadus. Sanāca pagaršot šodien - jēziņ, tāda pārsaldināta, lēti garšojoša dzira. Atceros, ka savulaik Cido multiaufļu sula bija īpaša ar savu balansēto garšu un t.s. fruit pulp, ko tā saturēja. Es līdzīgu multiaugļu sulu neesmu baudījis.

	User:	dienasgramata
	Date:	2026-02-25 18:36
	Subject:
	Security:	Public

Cibas kontekstā viens no mulsinošākajiem aspektiem ir atklātības līmenis šauros griezumos - mani vienmēr pārsteidz tas, par ko jūs (mēs) esat gatavi runāt un stāstīt vissīkākajās detaļās, bet par ko tajā pašā laikā nerunājat vispār un klusējat. Es to pieņemu kā specifisku šī medija īpatnību, jo citur ir savādāk - sākot no influenceru samākslotajām ikdienām, mākslas vārdā izrādītajām privātuma tiešraidēm un beidzot ar pavisam un galīgi personiskām dienasgrāmatām, kas tā vai citādi nonāk pie lasītāja (lielisks piemērs ir Ludviga Vitgenšteina šifrētā kodu valodā rakstītās piezīmes 1. pasaules kara ierakumos, kur viņš piefiksē, cik reiz ir masturbējis). Cibā ir lietas, par kurām ir nepieciešamība runāt tā, kā tu nekur citur nerunātu, bet tomēr paliek lietas, kas netiek izstāstītas. Viena no tādām lietām, par ko viegli tiek stāstīts, ir atzīšanās vājumos - nevis vājībās, bet tieši tajā, kas var kalpot par iemeslu ievainojamībai. Man šķiet, ka to nosaka neapzināta vēlme "tik vaļā" no kaut kā (biežāk to izmanto sievietes, lai gan Cibā es nemēdzu piefiksēt, kāda dzimuma pārstāvis ir tas, kurš raksta) - uzrakstīt šeit par to, kā (ļoti detalizēti) slimo bērni, kavējas mēnešreizes, nomoka psihiskas problēmas, kāds nodarījis pāri, pasaule un konkrēti kaimiņi ir maitas, taču ļoti reti nākas lasīt par tikpat intīmām un slēpjamām lietām, kas ir potenciāli "pozitīvas", piemēram, ir tik maz ierakstu par iemīlēšanos un tām neskaidrajām, trauslajām sajūtām, kas taču arī mūs padara par būtnēm ar novilktu ādu. Vai kaut ko citu.

Es jums varētu izstāstīt kaut ko ( ... tālāk ... )

	User:	black_data
	Date:	2026-02-25 15:44
	Subject:	Sohn - Hard Liquor
	Security:	Public

https://www.youtube.com/watch?v=m0uxavVdhco

	User:	prtg
	Date:	2026-02-25 14:55
	Subject:
	Security:	Public

Ziema kaput

	User:	black_data
	Date:	2026-02-25 12:33
	Subject:	Black metal koncerti 2026
	Security:	Public

Man ir kārdinājums šodien aiziet uz Mayhem un Marduk. Tai pat laikā man ir bažas, ka tā varētu izrādīties diezgan garlaicīga pieredze. Un tā nav grupu vaina, mani vienkārši vairs neķer tā mūzika tā, kā tai vajadzētu. Es izlasīju interviju ar Attilu, un likās diezgan interesanti, kur šie vecie kungi ir pavirzījušies savā pasaules skatījumā. It makes some sense. Bet es noklausījos jauno albumu, un nekur jau nav pazudis fakts, ka dziesmu tēma ir kaut kur norakta zem neartikulētas ķērkšanas. I mean, mūzikai nav ne vainas, lai gan varbūt varēja būt drusku interesantāk, bet tas ir par formu, ne saturu. Vai man pietiks ar formu, un man atkal nenāks rēka par visu to sātanisko pozerismu? Ir bažas. Tā nu es te sēžu uz sētas. Jāpaskatās, vai šis pasākums nekonkurē ar kādu labu filmu, tīri tā, lai beigās nesanāk, ka es atkal izvēlos sēdēt mājās.

	User:	dienasgramata
	Date:	2026-02-25 12:30
	Subject:
	Security:	Public

Latvijas radio: "Iespējas palīdzēt Ukrainai šobrīd patiešām ir daudzas un dažādas. Un katrs var izvēlēties sev saistošāko."