- 6/27/08 08:56 am
"Good evening, we are Rage against the machine from Los Angeles, California" un pūlis uzsprāgst pie pirmajām dziesmas Testify notīm. Blooooooood. Tā dziesma ir tik ūberlieliska. Viņu izbaudīt gan nedaudz traucē tas, ka man ir jāpieliek megaliels fizisks spēks, lai noturētos kājās, jo visi nenormāli grūstās. Noārdos pie pirmās dziesmas un beigās saprotu, ka, ja gribu DZĪVOT, tad man ir jāaiziet kādā mierīgākā vietā, jo mana fiziskā sagatavotība ir nožēlojamāka par slapju žurku slapjā peļķē (jā, tieši tā, slapjā nevis sausā). Papildus nosit vēlmi priekšā atrasties fakts, ka cilvēki ik pa brīdim neforši sagāžas uz zemes. Viņi gan ātri tiek pierauti kājās, bet tas man atgādina nepatīkamo sagāšanos Wackenā un es otrās dziesmas laikā dodos tālāk no skatuves (sākumā bija baigais plāns iet uz pašu priekšu, ko es arī visnotaļ veiksmīgi īstenoju - tiku līdz ~3 rindai. Bet tur tie cinči bija tik blīvi sastājušies, ka man nespīdēja tikt līdz pašai priekšai). Izlaužu ceļu līdz mierīgākai vietai otrās dziesmas laikā un nospriežu, ka atrašanās pašā priekšā nav pie manis, ja vien pirms tam neesmu pienācīgi sagatavojies.
Grūti vispār aprakstīt sajūtas. Tu brauc uz koncertu, kas tev liekas, ka būs lieliskākais tavā mūžā, tu nokavē lidmašīnu, tu tomēr atrodi veidu, kā uz turieni tikt. Tu esi pavadījis ceļā ~30 stundas, lai noklausītos pusotru stundu garu koncertu un pavadīsi vēl vismaz 12h lai nokļūtu atpakaļ. Sajūtas ir pārāk spēcīgas. Apmēram koncerta vidū es atslābinos no visa šī un vienkārši izbaudu mūziku. Visas dziesmas, kas tiek spēlētas ir ideālas. Reidžeriem sūdīgu dziesmu nav. War within a breath, Calm like a bomb, Bombtrack, Sleep now in the fire, Guerilla radio, Bullet in the head, Freedom (dzīvajā - ūber), Born of a broken man (blood, šitā izklausījās megalieliski). Ak, vienkārši noklausieties šīs ģeniālās dziesmas. Man viens no absolūtākajiem favorītiem ir dziesma "Know your enemy", kurai es izbļāvu visus vārdus no sirds tā, ka pēc tam balss aizkrita. Un beigās, protams, tika nospēlēta viņu laikam vispopulārākā dziesma "Killing in the name of". Viss pūlis bauroja līdzi. Ko tur daudz - koncerts bija ideāls, iespējams labākais, ko es dzīvē esmu redzējis un redzēšu. Zeka balss, Morello ģitāras triki (vot tas bija kaut kas), visu viņu kopā ārdīšanās pa skatuvi, viņu ideālās dziesmas, šīs lietas paķer. Riktīgi paķer. Metallicas koncis Polijā (kas līdz šim bija labākais ko esmu redzējis) arī bija lielisks, bet šī mūzika tomēr sirsniņai tuvāka.
Pēc pusotras stundas nemaz nespēju noticēt, ka viss ir beidzies. Grupa iznāk priekšā, pateicas skatītājiem, buņģieris kā jau parasti iemet vālītes publikā, Morello laikam arī mediatorus mētāja, neredzēju un viss. Es eju prom nosvīdis līdz ārprātam ar tikai vienu domu - ūdens. Savācu no alus telts glāzi un dodos pie mūsu telts, kurai laimīgas sagadīšanās rezultātā blakām ir ūdens krāni. Atnāk Jurko, atnāk tests, mēs pārrunājam konci, viņi abi arī ir līdz ārprātam nosvīduši, izdzeram daudzas glāzes ar ūdeni, sapakojam telti, savācamies un dodamies prom. Nokļūstam līdz vilcieniņam, uzzinam, ka nav jāgaida līdz 03:55, lai aizbrauktu ar vienvagonīgo vilcieniņu, to var darīt arī tagad (2:40) un mēs tā arī darām. Nonākot galā konstatējam, ka līdz nākamajam vilcienam ir 3 stundas, ārā ir auksts un apstaigājuši pilsētu, saprotam, ka nāksies pasalt. Tests ar Jurko aiziet uz tualetēm un veic sinhrono diršanu, aktīvi komentējot to, kāds ir klucis un cik labi/slikti tas nāk ārā. Pēc visas mega-apstaigāšanas tik un tā ir palikušas 2 ar pus stundas, jo pilsētiņa ir maziņa, un mēs sēžam autobusa pieturā un salstam. Man ar Jurko brīnumainā kārtā izdodas aizmigt un kad pamostamies ir palikusi kāda pusotra stunda. Ejam stāvēt pie vilciena un lamāt mašīnistu, ka šis netaisa durvis vaļā, kad palikusi apmēram stunda.
Sen nebiju tik konkrēti salis. Vilcienā mums vietu nav, tāpēc guļam uz grīdas, kas nav slikts variants, jo pie muguras ir sildošs radiators. Siltumā aizmiegam un ir labi. Labi pārstāj būt tajā brīdī, kad izkāpjam no vilciena ārā un konstatējam, ka tas ir atbraucis maķenīt par vēlu, jo nākamais vilciens, uz kuru mums jāpārsēžas, atiet pēc minūtes. Sekojot līdzi cilvēku straumei un nomainot peronu, mēs izejam uz tā tieši laikā, lai redzētu, kā mūsu vilciens aizbrauc. Lieliski, tātad Ryanair (nelidojiet ar to) lidmašīna nav tomēr vienīgā, ko mēs mūsu braucienā nokavēsim. Paskatoties sarakstā mēs gan redzam, ka nākamais vilciens brauks pēc 10 minūtēm un tā kā otrā pārsēšanās ir ar 40 minūšu intervālu, mēs saglabājam labas cerības nenokavēt trešo vilcienu. Nez kā ir ar biļetēm? Mēs konduktoram teiksim - "we missed our train" un viss? Vilcienā sēžot skaļi par to runājam līdz brauciena vidū pēc pusstundas es ievēroju, ka uz sienas ir rakstīts, ka šī ir vilciena Quiet Zone, kurā vajadzētu "refrain from making noises". Mmm, mentāls stienis tiem, kas te sēdēja pēdējo pusstundu. Nu neko, pieklustam.
Veiksmīgi sagaidam arī pēdējo vilcienu, nokļūstam galā, atrodam autobusu uz lidostu, aizbraucam uz lidostu, iečekojamies (tests dabū samaksāt ~14Ls par savu superīgo telti) un mēģinām paēst. Viss ko var dabūt, ir ne pārāk garšīgs sviestmaižveidīgs brīnums, bet ar gardu muti notiesājam to, un dodamies sagaidīt lidmašīnu (jo nevienam no mums negribas to nokavēt). Tātad, pulkstenis ir apmēram 10:50, lidmašīna izlido 12:05, uz pasaknīša stāv rakstīts "Last boarding time: 11:35" - nepārprotami, ne? Nav tev "Lūdzu, ierasties". Sēžam pie saviem ceturtajiem vārtiem un gaidam. Dīvaini, ka nav neviena cilvēka. Kas mēs trīs lidosim? Pulkstenis jau 11:20. Joprojām neviena. Mēs jau sākam dzīt jokus, par to, ka mums nespīd nokļūt atpakaļ un ka 11:40 mums atnāks paziņos, ka sorry, boarding laiks ir beidzies vai arī pateiks, ka pa interkomu paziņoja PIECAS reizes, ka mainīts geits. Ap 11:35 tas pārstāj kļūt smieklīgi un Jurko dodas noskaidrot, kas par lietu. Pēc brīža atnākot, viņš paziņo par saviem panākumiem - ticis līdz veikalam, kur bijis žurnāls ar Kameronu Diazu uz vāka, apskatījis to un vēl iesmaržojies ar kaut kādām Koko Šuneļa smaržām. Lielisks devums no Jurko puses problēmas risināšanā. Man šitas galīgi nepatīk, jo pulkstenis jau ir 11:45 un joprojām nekas nenotiek. Dodos līdz drošības pārbaudei apvaicāties, kas par lietu un kam lai ko prasa. Tur dāma mani laipni informē, ka mans pēdējais "Boarding time" ir 11:35. Es nedaudz paniski iebilstu, ka mēs tur sēžam jau no 11iem un nekas nav noticis. Dāma nezaudējot laipnību informē, ka patlaban pulkstenis ir 10:50 un norāda man uz pulksteni uz sienas. Es pasaku "Ok, that explains a lot", kas security sievietēm izraisa smaidu, pateicos un dodos prom. Kaut kā prasot pulksteni Testam, kurš ir saregulējis to pēc Latvijas laika, es neprasīju stundas, tikai minūtes un kaut kā sanāca samisēties ar to visu padarīšanu. Bet jautri, pareizi?
Lidmašīna paceļas knapi 12:05 (man liekas pat nedaudz vēlāk. Maksāsim 1000ls?) un pēc stundas jau esam Rīgā. Braucot mājās Jurko atzīmē, ka būs patīkami nākamo mēnesi darīt lietas, kuras notiks paredzēti un plānoti un nebūs vairs šādu spontānu "prikolu". Patīkami ir atkal būt Rīgā un viennozīmīgi ir patīkami pabeigt šo faking garo stāstu, kas man sen jau zajebal. Tagad gan liekot iekšā šo pēdējo daļu un visu pārlasot neliekas šis stāsts tāds sūds kā sākumā, tā ka na - lasiet. Ā, ja jūs esat nonākuši līdz šejienei, tad jau izlasījāt? PFf, nu paši vainīgi.- 11 domasIespraud domu
- 6/27/08 10:39 am
-
..klau, man gribētos izlasīt visas stāsta daļas no sākuma līdz beigām. Kad īsti tie Tavi piedzīvojumi aizsākās???..
- Sper laukā
- 6/27/08 10:44 am
-
http://klab.lv/users/komentators/69
006.html#cutid1
pirmā daļa. Vai tad tu nevari vienkārši apskatīties man vecākus ierakstus? - Sper laukā
- 6/27/08 10:48 am
-
..vienkāršāk bija paprasīt, turklāt mani māca šaubas, vai pati saviem spēkiem spēšu atrast pareizo izejas punktu..
P.S. Paldies:) - Sper laukā
- 6/27/08 12:31 pm
-
Beidzot saņēmos un izlasīju visu stāstu - ko lai saka, lieliski!
- Sper laukā
- 6/27/08 12:45 pm
-
Nu vienkārši lieliski. Ar šitādiem čē pē un tomēr tikt līdz galam... malači :)
- Sper laukā
- 6/27/08 01:19 pm
-
:) nebija variantu - reidžeri vienkārši bija jāredz!
- Sper laukā
- 7/3/08 04:44 pm
-
fantastika!
neesi domājis par "tagiem", "birkām" etc? - Sper laukā
- 7/4/08 09:17 am
-
jā, es laikam tos staffus aizmirstu visus :)
- Sper laukā
- 7/4/08 10:37 am
-
vieglaak peec tam atrast, piemeeram sho staastu visu kopumaa :)
- Sper laukā
- 7/4/08 11:31 am
-
labi labi, šas saeditošu visus stāstus un būs tev (un protams arī citiem) tagi :)
- Sper laukā
- 7/4/08 05:40 pm
-
man?! varbuut pasham sev? :)
- Sper laukā