Kad lūzeri atiet no geitkīpošanas pienākuma, tad izrādās, ka bleķis ir ārkārtīgi bagātīgs žanrs.

Bleķis + Rap? Eksistē. Bleķis + Triphops? Eksistē. +tucārs +trance +punk + darkwave +pop - pastāv. Attiecīgi - nav muļķīgi sagaidīt vēl ko liriskāku žanrā :D

Ar terminu "šansons" te spēlējos bikiņ, izmantojot to salkanuma un jūtiņu apdziedšanas raksturošanai.


Monumension saki? Neatminos, ka būtu klausīts. Jāpamēģina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bleķis ir tik labs un garšīgs, ka ir liela vēlme to piejaukt visur :)

Saprotu par to šansonu. Nu jā, melnināts, progresīvs šansons vien ir.

Kaut kur ap Monumension vai Below The Lights arī parādās tā melanholijas sajūta, kas ir mūsdienu albumos. Lai gan arī senākos albumos var brīžiem noķert melanholijas devu, bet tas neskan kā minētajos albumos.

(Reply to this) (Parent)