| |
[Oct. 27th, 2018|01:51 am] |
Šodien man gribējās kašķēties ar vienu facebook čiksu par naudas nozīmi cilvēku dzīvē pie posta, kur ekstātiski uzsver cik dzīves līmeņa standarti ir mazsvarīgi un jākoncentrējas uz ģimeni un draugiem. Jā, protams, mantkārībai un skriešanai pēc naudas ir jāierāda sava vieta taču teikt, ka dzīves līmenis ir mazsvarīgs ir teikt kaut kā ignoranti. Varu derēt, ka šis pats runātājs, viedais aziāts, pēc kādas savas lekcijas garšīgi paēd restorānā un paņem taksometru, lai ekskluzīvā vienpatībā aizbrauktu uz viesnīcu. Labi, varbūt es tieši par šo cilvēku zinu maz, bet to, ka austrumu guru liekulības netrūkst ir manīts gana. Kāpēc gan ne uzreiz runāt skaidri un gaiši kā Ošo, ka viņš rūpējoties par bagātajiem.
Tad vēl tālāk izskanēja visādas runas par dzīvošanu bez naudas vispār, bartera principiem un, protams, par to, ka senākos laikos jau viss esot kārtībā, jo nauda neesot bijusi vajadzīga, viss taču esot barterī dabūjams... Jā, ja tev ir, ko barterot, kas principā noved tāpat pie tā paša, ka tava rocība - naudas vai vilka ādu kolekcija - noved pie tā kādas iespējas un dzīves līmenis tev ir. Vispār pieminēt argumentos viduslaikus ir jau diagnoze... Vairumā gadījumu. Dažādi beznaudas dzīvošanas koncepti vispār man saista kā tādi, taču kamēr vien tas cilvēks, kurš par to runā nav kaut ko tādu reāli kaut par trešdaļu pierādījis dzīvē, liekas visai amizants, lai neteiktu vairāk.
Saprotu kāpēc cilvēkiem patīk runas par naudas mazsvarīgumu - vairumā gadījumu jau laikam patīk tiem, kam tās nav. Lai pārliecinātu sevi, ka viņiem ir viss, kas dzīvē vajadzīgs. Kas vispār ir laba lieta, ja vien tas neaiziet virzienā, kas mūsdienās ir modē, ka cilvēkam ir Rolex pulksteņu kolekcija vai pastāvīgi ceļo izrādot to savā modīgajā instagramā un runā par to, ka nauda nav dzīvē svarīga.
Ir, protams, tādi cilvēki, kas tiešām spēj dzīvot pēc šiem ideāliem un vispār tajā ir sava mācība, taču runa ir tieši par liekulību un ignoranci pret realitāti. |
|
|
| Comments: |
naudai ir ļoti liela nozīme, patērētāju sabiedrībā pat izšķirošā. tā daudziem cilvēkiem noņem skumjas, bet tās trūkums bojā raksturu.
un ir jau tāda sabiedrībā izplatīta, stigmatizēta (aptver aprox. 70% austrumeiropā) parādība kā postoša nabadzība, tās izraisīts pesimisms un niknums. tad, kad tu itkā esi paēdis, bet zobus vari kā augšpieminētajos viduslaikos - tikai izraut, nevis salabot.
Tavs otrais teikums arī ir ignorants. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}