Jā, tieši to es domāju. Un var to sviru vilkt tālāk un tālāk, citi arī velk - tas pats Bergmans 60.beigās-70.sākumā vai Zvjagincevs mūsdienās, bet tas, ka Trīrs skatītājam nedod laiku un atelpu, samazina viņa stāstu jaudu, jo skatoties ieslēdzas pašaizsardzība un cinisms. Šajā ziņā patīkami pārsteidza "Nimfomāne", kur pirmā daļa pārliecinoša, bet šķietami viegla un "Melanholija" - tātad ir periodi, kad melno vilkmi tomēr var pārvarēt.

(Reply to this) (Parent)