| |
[Feb. 1st, 2017|10:37 pm] |
Fon Trīra Melanholija nav vienkārši mākslas filma, tā ir organisks veidojums, subjekts pats ar savu raksturu un saprātu.
Lielu lomu šeit spēlē kameras darbs, nezinu vai pie vainas ir Larsa klīšana apkārt filmēšanas laukumā ar kameru uz pleciem vai kas cits, taču man ļoti patīk sajūta, ka tas nav tikai vienkārši uzfilmēts no veiksmīgiem leņķiem un labi salikts kopā, bet tā filmēšana pati par sevi jau kaut ko pastāsta - leņķis nav statisks un pastāvīgi mainās. Tas nav tikai par Melanholiju, bet ir arī citās Trīra filmās. |
|
|