+
pie mājas sienas
piestiprināta laterna
izgaismo laukumu
kurā pa ārējo malu
ripo veca autoriepa
tev ir jāpaiet garām tā
lai viņa nepagūtu uzdot
nevienu jautājumu
/Žebers. Blaknes. 2007./
skipped back 20
Pirmdiena, 25. Mar 2013, 11:06
tā gadījās, tā gadīsies vienmēr..
***
Manā pilsētā daudz koku,
krūmu, apstādījumu,
tāpēc ļaudis tik pa krūmiem
brien, viens otru nemanot.
Bet, ja kādreiz diviem gadās
kailā pļavā sastapties,
satrūkstas tie,
nodur acis, pagriežas
un tālāk iet.
/Kārlis Vērdiņš. Ledlauži. 2001./
Manā pilsētā daudz koku,
krūmu, apstādījumu,
tāpēc ļaudis tik pa krūmiem
brien, viens otru nemanot.
Bet, ja kādreiz diviem gadās
kailā pļavā sastapties,
satrūkstas tie,
nodur acis, pagriežas
un tālāk iet.
/Kārlis Vērdiņš. Ledlauži. 2001./
Otrdiena, 19. Mar 2013, 09:49
atcerēties, modram būt!
3. autobusā
Tā arī dzīvojam,
ierakušies savās šallēs un paģirās,
aizsargā mūs
no visa ļauna,
uzceļu ap sevi sētu no zelta, no bailēm,
no maizes ar desu, no kauna.
Tā arī dzīvojam –
nenāc klāt
un neprasi.
Tā arī dzīvojam,
sēžam ar saviem skaistajiem dibeniem –
lai palaiž tas vīrietis, tas taču viņa darbs.
Nelaidīšu, es esmu noguris, vai šitā kuce zina,
kā ir strādāt visu nakti un pēc tam vēl
nedabūt, nedabūt, nospļauties,
nevajadzēja taisīt, ja nevar mašīnu nopirkt,
ja vajag spaidīties šajā smirdošā laivelē,
kas peld uz aklo
pa tumsu. >>( > )
Tā arī dzīvojam,
ierakušies savās šallēs un paģirās,
aizsargā mūs
no visa ļauna,
uzceļu ap sevi sētu no zelta, no bailēm,
no maizes ar desu, no kauna.
Tā arī dzīvojam –
nenāc klāt
un neprasi.
Tā arī dzīvojam,
sēžam ar saviem skaistajiem dibeniem –
lai palaiž tas vīrietis, tas taču viņa darbs.
Nelaidīšu, es esmu noguris, vai šitā kuce zina,
kā ir strādāt visu nakti un pēc tam vēl
nedabūt, nedabūt, nospļauties,
nevajadzēja taisīt, ja nevar mašīnu nopirkt,
ja vajag spaidīties šajā smirdošā laivelē,
kas peld uz aklo
pa tumsu. >>( > )
Ceturtdiena, 7. Mar 2013, 13:47
ideāls
***
viņas augums ir domas svētbilde –
dejotājai pa stikla lauskām
vai jūs esat no cirka? viņai jautā
nē – viņa saka – man bailes no augstuma
viņa dejo pa oglēm
pa stikla lauskām
viņa dejo pa čata vēmekļu lāmām
viņa dejo pa elektrības vadiem
viņas augums ir bēgošo formu saistviela
kādas dievības puskrēslas
pusmiega sapņi
nē – viņa saka – es dejoju projām
no visiem es un jūs un pasaulēm
dejoju projām
turpiniet pusdienot
turpiniet domāt
ka valdāt pār esošo
/Andris Zeibots. Kultūras Forums, 27.8.–3.9.2010./
viņas augums ir domas svētbilde –
dejotājai pa stikla lauskām
vai jūs esat no cirka? viņai jautā
nē – viņa saka – man bailes no augstuma
viņa dejo pa oglēm
pa stikla lauskām
viņa dejo pa čata vēmekļu lāmām
viņa dejo pa elektrības vadiem
viņas augums ir bēgošo formu saistviela
kādas dievības puskrēslas
pusmiega sapņi
nē – viņa saka – es dejoju projām
no visiem es un jūs un pasaulēm
dejoju projām
turpiniet pusdienot
turpiniet domāt
ka valdāt pār esošo
/Andris Zeibots. Kultūras Forums, 27.8.–3.9.2010./
Piektdiena, 1. Mar 2013, 08:43
rītu rituāls. dziesma.
***
Lēni šķirot miglu,
bāla un izmirkusi,
Saule beidzot brien šurp.
Lieku ugunskurā
vēl dažus sausākus zarus.
/Jānis Baltvilks. Karogs, 2001.-6./
Lēni šķirot miglu,
bāla un izmirkusi,
Saule beidzot brien šurp.
Lieku ugunskurā
vēl dažus sausākus zarus.
/Jānis Baltvilks. Karogs, 2001.-6./
Piektdiena, 22. Feb 2013, 13:45
pavasari gaidot...
***
Viņi atlidoja šeit, putni. Viņi atnāca vesels kāsis.
Satina lupatās, aiznesa turp, no kurienes esmu nācis.
Zaļo stārķi, žagata dzeltenā, liels prieks jūs visus šeit satikt!
Jūs glābāt mani no posta, ka visiem es varētu patikt.
Baltas lupatas, spārnu švīkas, es aizeju piedzimt no jauna.
(Manī noraugās milzīga acs. Liela. Ne laba, ne ļauna.)
/Pēteris Draguns. Tumšā stundā, 2012./
Viņi atlidoja šeit, putni. Viņi atnāca vesels kāsis.
Satina lupatās, aiznesa turp, no kurienes esmu nācis.
Zaļo stārķi, žagata dzeltenā, liels prieks jūs visus šeit satikt!
Jūs glābāt mani no posta, ka visiem es varētu patikt.
Baltas lupatas, spārnu švīkas, es aizeju piedzimt no jauna.
(Manī noraugās milzīga acs. Liela. Ne laba, ne ļauna.)
/Pēteris Draguns. Tumšā stundā, 2012./
Piektdiena, 15. Feb 2013, 14:17
veltījums D.
***
Kā gribas trakai projām skriet, kur jūra sniega putru rij. Ir gavēnis un
diemžēl neviens negavilē.
Kaut krāšņas bija dāvanas, mums vienmēr rādījās par maz. Kā kārojās
būt apskautām un izvārtīties tūkstoš rases pilēs.
Kā cita citu apskaudām; bet tagad prasās ledu brist līdz aizelsties un
sērsnā krist un saknēs ieķerties un vienreiz dabūt šito vaļā.
Brist liedagā kā tuksnesī un sauli balto uzlasīt, un droši plaukstas
augšup vērst un balsi ārā laist un dziedāt skaļi, kā citas sievas baznīcā;
kā daždien bābas pirtī kliedz un pēcāk plikas metas upē sudrabzaļā.
Drīz pienāks tev, kas bija man, un man būs tas, kas bija tev, mēs varēsim
tad apkampties un puņķodamās pastāstīt, kā gāja.
Kad jūra sniegu apēdīs un liedagu tā aplaizīs, mēs rokās sadevušās
lēnām iesim mājās.
/Anna Auziņa. Es izskatījos laimīga, 2010./
Piektdiena, 8. Feb 2013, 14:00
kad viņi beidzot nolems streikot, tad mēs...
Izpildīt
Rāmuma operatoru pienākums ir pastāvīgi turēt
Rokas uz regulatoru slēdžiem. Realitātes daļēja
Nogruvuma gadījumā, rodoties iluzoriem iekritieniem,
Nekavējoties jāuzsāk būtības koncentrāta iepilde irreālās
Prombūtnes zonā. Aiziet no posteņa atļauts vienīgi,
Paziņojot maiņas dežurantam un nododot viņam vadības
Slēdžus tieši rokās. Ja tomēr kādā mirklī apziņa
Piekūst no pastāvīgās koncentrēšanās un nosūta jūsu
Uztverei signālu par pašas centrālās vadības pults
Iluzorumu, nekavējoties piespiediet sarkano pogu
Krēsla elkoņuzlikā, lai saņemtu stabilizatora injekciju. > ( [tālāk] )