zem mana jumta paslēpušies visi pilsētas putni. tu sēdi mākoņu krogā kā pirkstus
zaudējis ģitārists. tava kapuce ir debesis, kurās neviens nekāps iekšā, jo klaidoņiem
dzimteni nevajag. PRIEKĀ. par bardu, kas zemjumta vīteros pārtop par lombardu.
/andris ogriņš. es zvēru pie kraukļiem/