stāvēja pamestas klavieres
vienreiz čīkstot atvērās durvis
istabā ienāca pamests bērns
piegāja pie klavierēm
pacēla vāku
un no visa spēka
uzsita pa balto taustiņu
spalga vientulīga skaņa
piepildīja istabu
piepildīja tik blīvi
ka neviens vairs
nevarēja atgrūst durvis
lai ienāktu mājā
/Žebers, Latvju Teksti, 2014/