Viens pats

Nekas manī neienāk no āra,

es viens uzklausu pats savu dvesmu.

Es, Dievs, 

pats sevī esmu.

(Es - viss: saulriets un saullēkts;

mīlestība, draudzība, dzīve un sapnis.

Es pats pasaule,

kas sev pašai nespēj apnikt.)

Ejiet, neliecieties par mani ne zinis;

atstājiet mani tādu, kādu Dievs reiz devis.

Vienu pašu

vidū sevis.

/Huans Ramons Himeness. Spāņu dzejas antoloģija. 20.gs./