Viens pats
Nekas manī neienāk no āra,
es viens uzklausu pats savu dvesmu.
Es, Dievs,
pats sevī esmu.
(Es - viss: saulriets un saullēkts;
mīlestība, draudzība, dzīve un sapnis.
Es pats pasaule,
kas sev pašai nespēj apnikt.)
Ejiet, neliecieties par mani ne zinis;
atstājiet mani tādu, kādu Dievs reiz devis.
Vienu pašu
vidū sevis.
/Huans Ramons Himeness. Spāņu dzejas antoloģija. 20.gs./