A thin grey line between black and white

Cik tomēr forši, ka pie mājas aug daudz koku. Šādos lietainos vakaros tagad istabā ir zaļa gaisma!

Mājās man ir pilna čupa lapu, kurām otra puse ir balta. Pālocīju, ieliku kartona vāciņos un sakniedēju. Nebūs jāgādā klades. Tas gan vājš mierinājums, ka nebūšu piedalījusies mežu izciršanā. Izcērt jau tāpat. Bet vienmēr prieks kaut ko pagatavot. Un uz tiem burtiem varēs kaut ko uzzīmēt, uzlīmēt vai arī no lapas vidū izgriezt kāda figūriņas, lai pieraksti ir interesantāki. Lai gan es lekcijās tikpat kā neko nepierakstu.

sākšu ar labām ziņām.
šodien lapas ir pašas krāsainākās. TAs man patīk.

laikam pietrūks lamu vārdu,lai raksturotu to, cik šodien esmu nikna un vīlusies cilvēkos. Tas pēdējais sīkums, ka atnāku no skolas nomocījusies, nogurusi un vakarā daudz kas jādara + jāzīmē.

Bļe, sukuļi pie manas mājas sākuši kokus cirst. tur, kur mēs atradām pirms gada slimo putniņu, kur slēpāmies no dažiem cilvēkiem, kur mums bija uztaisīts štābs,bļe..kaut kāds murgs. un ēnainās dienās varēja forši pastaigāties vai gulēt vai no uzrāpties augšā un visu novērot. tagad arī mana apkārtne būs tikai no asfalta un betona. man atliks elpot tikai cilvēku sviedrus un izmisumu.

nav jau ko satraukāties, iestādīs tev jaunus smukus kociņus. tas jau gandrīz tāpat kā pateikt - nav ko raudāt par savu mirušo suni, mēs tev jaunu draudziņu uzdāvināsim, hehe.

IENĪSTU VISAS KANTAINĀS GALVAS!!