A thin grey line between black and white - Laikam beidzot jāizguļas

Diezgan nomācoši jutos sestdien, jo likās, ka esmu nobalsojusi galīgi nepareizi, t.i., par partiju, kas man nepatīk, un līdz ar to nodevusi visus savus principus. Nomāktību pastiprināja nepatika, ka viss šis mani tik ļoti ietekmē un rada tik neizturamas emocijas, ka vairs nav spēka dzīvot, tikai gaidu vakaru, lai varētu beidzot aizmigt un nedomāt par savu stulbumu. Uz brīdi pat uznāca destruktīva doma, ka jebkurā gadījumā esam zaudētāji. Taču intuitīvi tā nelikās patiesa, jo emocijās taču nevar spriest objektīvi. Un arī ko tādu rakstīt biedējoši, jo kopš 25 gadu vecuma sajūta, ka indēju cilvēkus ar savu negatīvismu. Turklat tas nav līdz galam pamatots viedoklis, tatad varbūt maldinošs. Taču es nenosodu tos, kas neaizgāja. Galu gala 2006. gadā es pati šādā veidā protestēju. Protams, ekonomisko krīzi es ietekmēt ar vēlèšanām nevarèju un tobrīd pat nezināju, ka tāda būs. Šo n komentāru te iebakstīju, lai dokumentētu, cik mokoša bija tā sestdiena, jo atmiņas vēlāk visu retušēs un pārveidos rožainākā gaismā.