Bailes no nāves kā bailes no nepilnīgas dzīves

« previous entry | next entry »
Aug. 10th, 2026 | 10:09 pm

"Tāpēc bailes no nāves varētu aprakstīt kā bailes no tā, ka neizdosies kļūt tādam, par kādu esi plānojis kļūt."

Paskāls Mersjē "Nakts vilciens uz Lisabonu"




"Vai galu galā visu nosaka paštēls, izšķirošais, sen izveidotais priekšstats par to, kas jāsasniedz un jāpiedzīvo, lai dzīve izveidotos tāda, ka tai varētu piekrist? Bailes no nāves kā bailes no nepiepildītā tad - kā šķiet - pilnībā būtu manās rokās, jo tieši es esmu tas, kurš skicē ainu par to, kā būtu jāpiepildās manai dzīvei. Kas varētu būt dabiskāks par domu: tādā gadījumā es mainīšu šo ainu, lai mana dzīve atbilstu tai jau tagad - un nāves bailēm tūdaļ būtu jāizgaist. Bet, ja tās tomēr nelaiž mani vaļā, tad tāpēc: aina, kaut gan manis un neviena cita veidota, nav radusies no patvaļīga untuma un nepakļaujas nekādām izmaiņām, bet gan ir noenkurota manī un izaug no manu sajūtu un domu spēku spēles, kura esmu es pats. Tāpēc bailes no nāves varētu aprakstīt kā bailes no tā, ka neizdosies kļūt tādam, par kādu esi plānojis kļūt."
Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {6}

KchK

(no subject)

from: [info]kochka
date: Aug. 11th, 2026 - 11:23 am
Link

Nujā, komentārs šķiet vairāk par tevi pašu un citādu nākotni. Grāmatā ir par citu tēmu tēmu, tur ir dzīve un nāve, tāpat kā tagad. Un nav tehniski jārisina šādas lietas.

Fragmentā grāmatas tēls piezīmēs apcer drauga bailes, kas radās pēc pamošanās naktī. Viņš bija nopircis flīģeli, ko tā arī nekad to nespēlēja, jo saprata, ka nekad nevarēs to izdarīt izcili, tā kā gribētu. Un pat, ja pieņemtu, ka viņš dzīvotu bezgalīgi ilgi, sākot spēlēt pusmūžā, viņam nepietiktu ar to, ka spēlē tehniski pareizi.

Ar paustajām domām, protams, var strīdēties. Pat grāmatas tēli runā pretī. Bet tā kā mums ir atšķirīgas domas par šo, diez vai viens otru pārliecināsim par pretējo. Vnk negribu kā papagailis atkārtot to, ko jau sen teikuši citi.

Reply | Parent