Māksla ir vienīgais patiesais ceļojums

« previous entry | next entry »
Jun. 3rd, 2026 | 11:47 pm
music: Don McLean - Vincent (Starry Starry Night)

Man arī bieži liekas, ka ikdienas valoda ir pārāk ierobežota, lai izteiktu realitāti pilnībā. Vai nav savādi, ka ir jāizkāpj no īstās pasaules un jādodas iekšā mūzikā, gleznā, filmā, izrādē vai labā grāmatā, lai pasauli piedzīvotu pa īstam?

Vēl izņēmums varētu būt nokļūšana robežsituācijā. Piemēram, cilvēka dvēsele ir tik nogurusi, ka tā jau raujas laukā no ķermeņa. Pazūd laiks un telpa, bet pēc brīža viņu atsviež atpakaļ, jo viss vēl nav piepildīts. Pēc šāda pārdzīvojuma uztvere varētu būt daudz skaidrāka, it kā redzētu un domātu daudz intensīvāk. Iespējams, ka pēc paviesošanās mākslas darbā varētu būt līdzīgi, pat ja apstākļi ir pavisam citi. "Vienīgais patiesais ceļojums, vienīgā atjaunojošā pieredze nav došanās uz svešām zemēm, bet gan spēja skatīties citādi, ieraudzīt pasauli ar kāda cita acīm."

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {6}

Kitty McOutrage

(no subject)

from: [info]black_robin
date: Jun. 4th, 2026 - 08:07 am
Link

o jā. tie ir jauki un, lai gan no kkādiem aspektiem var šķist niecīgi, tomēr ir eksistenciāli svarīgi un sajēgas nezaudēšanai nozīmīgi mirkļi.

es pēdējā laikā gandrīz katru dienu eju 2h garā pastaigā uz jūru, vakar bija ļoti stiprs vējš un smidzināja, pludmalē nebija gandrīz neviena cilvēka, taču viss tas skats ar viļņu bangām un skrejošajiem padebešiem kaut ko dara ar tevi un pēc tāda gājiena un jūras klātbūtnes visa mana psihe/dvēsele ir kā nomazgāta un piepildīta ar kādu senu un mierīgu spēku.

Reply | Parent | Thread


Kaķis

(no subject)

from: [info]kochka
date: Jun. 4th, 2026 - 12:10 pm
Link

Iespaidīgi. Tādas pastaigas ļoti vērtīgas un vajadzīgas. Un tu vēl dzīvo pilsētā pie jūras.
Man nedaudz ritms nojucis kopš maija sākuma, tāpēc vairs regulāri nesanāk garas pastaigas, varbūt tāpēc esmu kļuvusi nomāktāka.

Jā, tie aspekti nav niecīgi, tikai jāprot pamanīt. Ļoti aizkustina un svarīgi. Tieši lasīju van Goga piezīmēs, kur viņš ilgstoši vēroja zāles stiebru, lai vispār to saprastu. Bet, ja tādas lietas ikdiena aizmirstas, laba māksla var atvest atpakaļ. Lai gan saprotu tavu vēlmi neidealizēt māksliniekus, jo tu pati esi tajā stāvoklī. Taču šo savu pieredzi kādam citam tu varētu vislabāk nodot ar mākslas starpniecību. Lai gan arī šo varētu apstrīdēt.

Reply | Parent