A thin grey line between black and white - Kādi kuram mākoņi

Nelaiž vaļā vakar dzirdētā dziesma, stāsts par nespēju tikt ārā, apmaldīšanos, padošanos un atsacīšanos no palīdzības (apspēlēts mīts par Tēsaju, kas jūtas tik varens, ka atsakās no Ariadnes piedāvātā pavediena, jo tic, ka visu spēs paveikt saviem spēkiem). Sākumā, šķiet, ir cerība izkļūt ārā, bet jau ap dziesmas vidu sajūta kļūst izmisīga un klaustrofobiska, pat zobens kļuvis par smagu, līdz saproti, ka dziesmas varonis tur arī paliks, jo pamazām zaudē cerību. Kļuva skumji, iedomājoties par visiem cilvēkiem, kas padevušies un netiek ārā. Varbūt kā mierinājums varētu būt terapeita numurs, uz kuru iespējams piezvanīt gandrīz jebkurā laikā? Bet kas notiek, ja cilvēks palīdzību nemeklē?