Un vēl, kas man joprojām ir pārsteigums, jau 20 gadus senāk paša atklāts, ka citu portretā nonāk paša zīmētāja vaibsti. Skatēs, esot vērīgam, varēja nojaust, kurš ir kura izstādītais darbs. Pieliecoties, izlasīt parakstu, parasti apstiprinājās. Tas ir skaists fenomens.
Varētu būt, ka manis minētais darbojas, ja visiem bijis viens modelis vai ģipša galva. Tad var pamanīt, kur katrs piezīmējis to, ko vislaik spogulī redzējis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Varētu būt līdzīgi kā tulkotājiem, kas ārzemju tekstu tulkojumos atpazīst kolēģu rokrakstu un balsi.
Ja citos pārsvarā redz savu atspulgu, tad tiešām patiesa ir frāze: no sevis neizbēgsi.