Pieskaršanās mākoņiem, mazītiņām ejām un pasaulēm jeb vērošana nekustoties
Posted by![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kochka on 2024.06.27 at 16:32Reizēm, kad nekustīgi sēžu un vēroju, pašā interesantākajā brīdī man bieži paprasa:"Vai tev nav garlaicīgi?"
Lūk, ukraiņu rakstniece Halina Pahutjaka ir brīnišķīgi par to uzrakstījusi.
"Dažkārt šķiet: jau tūliņ tu iziesi ārpus saviem drūmajiem vārtiem, bet laiks rit, un tu netiec galā ar secību – debesis ar savrupām spalvām un dūnām (dūnas no Dieva pēļiem, kurus vēdina eņģeļi), šajās spalvās ietērpts putns, atkal citas debesis ar citiem putniem. Bet viss veselums mūsos nesatilpst. Un tādēļ mēs jūtam lielas skumjas. Kā no rīta pamostoties, aizmirsuši brīnumskaistu sapni."