A thin grey line between black and white - Nesaprotu prāta ķīmiju

Nezinu, kas notika, kāpēc pēkšņi saasinājās pasaules uztvere. Vakar iztēlē daudz švīkāju, it kā gribētu nošvīkāt visu iepriekš man zināmo, pieņemto, izdomāto, iemācīto. Kas domā, kas veido un rada to pamatu, ko tik viegli pieņemt pašu par sevi saprotamu? Un izmisīgais jautājums: visi melo, tai skaitā es? Kad šķita, maza daļiņa atbildes man rokā, iekritu dziļā miegā. Cerēju, ka visu atcerēšos. No rīta tik smaga galva, it kā būtu paģiras pēc lielas uzdzīves. Un, šķiet, saprotu vēl mazāk nekā iepriekš. Neko no izdomātā neatceros. Viss sastājies vecajās sliedēs un konstrukcijās, it kā tādas zemestrīces prātā nemaz nebūtu bijis. Kā tas iespējams? Un kas vakar notika? Neko nesaprotu.