Hypocritic critic

Gribēju izsist sevi no rutīnas, uzsākot zīmēšanas mēnesi (viens zīmējums dienā). Bet šodien sapratu, ka esmu aizsākusi jaunu rutīnu, jo eju vieglāko ceļu un bieži vien neko jaunu nemeklēju un neeskperimentēju, kad vakaros pēc darba esmu nogurusi. Kāda jēga? Bet nav jau tā, ka tas mani nepriecē, tikai daudz kas šķiet salūzis.


Būtu jau labi, ja patiešām es būtu tāds radījuns, kā citiem no malas izskatās - bruņurupucītis, ka zina savu ceļu un lēnām tipina pa to. Bet nav ne vienkārši, ne mierīgi.