Hypocritic critic

Atceros, ka Iļģuciemā bija kinoteātris, uz kura sienas rakstīts Ilgas. Nekad tur neesmu bijusi, varbūt pirmsskolas vecumā vienu reizi. Tagad laikam tajā vietā ir kāds no lielajiem pārtikas veikaliem.

Ja arī uz tā veikala sienas būtu uzraksts Ilgas, tas nemaz nešķistu kā zobošanās par mazā patērētāja eksistenci un tirgus ekonomiku. Varbūt rastos vēl eksistenciālākas pārdomas pirms vai pēc lielveikala apmeklējuma? Atgrieztos nesaprotamas ilgas? Un tad jau ierastie jautājumi - Kur palikuši visi mani sapņi? Vai tādu dzīvi gribēju, ka vakarā pēc darba, labākais, ko vēl spēj izdarīt, ir ieiet veikalā nopirkt sev vakariņas? Vai tiekšanās pēc saviem sapņiem padara apkārtējos cilvēkus nelaimīgus? Bet ja dzīve ir tikai ātri gaistošs sapnis un ilūzija, tad jau mierīgi var dzīvot ar to mazumiņu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu ģimeniski siltu eksistenci mazā nomales mājiņā.