Hypocritic critic

Ir tik forši, ka var aiziet uz dejošanas nodarbībām. Tad ķermenis var kratīties un mierīgi atbrīvoties. Un tā taču var mierīgi darīt katru dienu arī mājās, tā kā bērnībā, ja vien pietiek enerģijas. Vēl šodien bija tāda kā spēle, nē, drīzāk vingrinājums ar dažādām ķermeņa daļām. Tikai sava uztraukuma dēļ to nedaudz izjaucu, jo nebija pacietības visu laiku turēt ciet acis (man bieži pret savu gribu mirkšķinās acis). Nē, es vienkārši gribēju, pavērot cilvēkus, jo reizēm viss šķiet tāds brīnums. Bet vingrinājums ir ļoti labs, jo var labāk apzināties, ka pastāv arī fiziskās pasaule, bija tāda sajūta, it kā es būtu iekšā ķermenī un pastaigātos pa to, it kā staigātu pa dažādām istabām, kur var satikt katru no iemītniekiem, parunāties. Kaut kā nomierinoši. Jāatceras šitas, ja reiz atkal radīsies nelabums un panika. Vēl es ar lielu apbrīnu vēroju vienu meiteni, viņas aizrautību. Uz brīdi iztēlojos, kāda varētu būt viņas dzīve. Pats smieklīgākais bija tas, ka pēc tās nodarbības viņa mani uzrunāja, jo mēs kopā stāvējām pieturā un braucām ar vienu un to pašu transportlīdzekli. Visu ceļu runāja gandrīz tikai viņa, kamēr tumšā pilsēta slīdēja garām.

Nez, vai bērnu veikalos var nopirkt mozaīkas tālskati? Tad es vakaros mūzikas pavadībā varētu skatīties un iztēloties, kā izskatās dzīve no malas. I think therefore I am, I think too much therefore I am not.