Hypocritic critic

Bērnībā spēlēju spēli, kurā kvadrātiņi ar cipariņiem jāsarindo pēc lieluma. Neatceros, vai tā bija tēva vai vectēva bērnības spēle.Reiz es uzdevu jautājumu, kāpēc eksistē ļaunums? Man atbildēja, ka tas esot līdzīgi kā šajā spēlē, lai kvadrātiņi varētu kustēties, vajadzīgs viens tukšais lauciņš. Teorētiski tas ir interesants prāta vingrinājums, kā apspēlēt un apcerēt ļaunumu, taču, ja domā par visām reālajām huiņām pasaulē, tad šāds apgalvojums varētu izklausīties cinisks. Piemēram, tad, ja man būtu jāmierina cilvēks, ar kuru kaut kas slikts atgadījies, un kurš visu laiku atkārto - kāpēc? kāpēc? kāpēc?