Aprīlis 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Bet nu jau kādu laiku dzīvoju sajūtā, ka ar mani nekas vairs neatgadās

Posted on 2015.07.28 at 10:52
Tags:
Bet šonakt bija tik labs sapnis, man bija ļoti skaista balss, turklāt es biju sacerējusi tik lieliskus skaņdarbus. Vienīgi es nelaikā pamodos dīvainu skaņu dēļ, tā nu neredzēju un nepiedzīvoju savu uzstāšanos.
Njā, kas tā par dauzīšanos virtuvē? Varētu būtu kaķi, varbūt kāds atkal kaut kur ir iesprūdis. Liels bija mans pārsteigums, ieraugot virtuvē lielu melnu putnu, kuru acīgi vēro divi četrkāji. Vārna bezcerīgi sitās pret stiklu, bet ieraugot mani, vispār apjuka un sāka planēt pa virtuvi, ik pa laikam nosēžoties uz augšējiem plauktiem. Tad nu sāku rīkoties, aiznesu abus apjukušos kaķus uz istabu (tik apjukuši, ka neskrāpējās, bija sajūta, ka nesu pūkainus mincīšus, nevis plēsējus), atrāvu līdz galam vaļā logu (nav ne jausmas, kā pa tik mazu spraugu putns tika iekšā). Taču pirms aizlidošanas vārna izlēma izmantot iespēju vēl pakavēties virtuvē, lepni pastaigājās pa divkāju mitekli kā tāda antropoloģe. Varbūt izvērtēja, vai atvērtais logs nav lamatas. Nolēmu atkāpties un no koridora paslepus pavērot, vai putns gadījumā nav savainojis spārnu (ja nelido prom). Brīvāka telpa vārnu iedrošināja, putns uzlēca uz palodzes, nopētīja apkārtni un prom bija. Te tev nu bija monotonie rīti...

Previous Entry  Next Entry