![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Esmu kļuvusi tik nevīžīga un izrotējusi no cibas tik lielā mērā, ka jūzerbildes man neko daudz nenozīmē un noņemšanās ar tām šķiet pilnīgas muļķības. Droši vien pat nepamanītu, ka Madalinas vientuļais vilciņš gozējas manā žurnālā 100 gadus, ja to neizceltu kāds acīgs lasītājs, piedēvējot kaut kādas nesaprotamas īpašības - http://klab.lv/users/yeux_glauques/11162
Hehe!
Protams, par jokiem neļaunojos, varbūt vienīgi par to, ka uzskates materiālā tik maz piemēru. Nu labi, katrs savā cibā var rakstīt, ko grib.
Tomēr es neciešu krāsu ievietošanu kastītēs un visādos rāmjos, rudenī - sarkans mētelītis, vasarā - strīpainas jūrnieku stila kleitiņas utt. Zilais taču ir tik daudzveidīgs un man tas pat bieži asociējas ar vasaru vai pavasari, kad debesis bieži ir zilas un tu plunčājies pa ziliem ūdeņiem, lido zilie taureņi un spāres. Par modes mītu radīšanu jau daiļrunīgi uzrakstījis Rolāns Barts savā darbā "Modes sistēma". Lai gan tas vienā ziņā ir mīļi, ka cilvēks izveidojis savu krāsu kalendāru, saistot to ar dabas likumiem. Gan jau vainīgs ir krāsu aplis, siltās krāsas - siltajiem gadalaikiem, vēsās - vēsajiem,
Pēc šī principa jaukā māksliniece Indra Sproģe bija izveidojusi mīļu kalendāru, piedēvējot katram mēnesim savu krāsu: http://sproge.lv/gramatas/laiks_v
Krāsas mainās.
Sākas ar pavisam auksti zilu.
Februārī smalks, ar rokām darināts tīmeklis kļūst nedaudz siltāks.
Marts ir tirkīza rota, kas vijas ap kaklu.
Aprīlī iesilst vēl siltāks, un spēlējas, spēlējas iezaļganām monētām.
Maijs uzplaukst kā zāle tik zaļš.
Jūnijam dzeltenzaļi ziedu pumpuri.
Jūlijs mirdz saules siltumā.
Augusts ir iekarsis. Nogatavojies un nobriedis.
Septembrī oranža lapa.
Oktobrī sarkana.
Novembrī karoga krāsā.
Decembris violets, atkal jau auksts
Bet vispār jau nevajadzētu ļaunoties, lai gan man pašai šī bilde galīgi neasociējas ar ziemu, tās radītāja Madalina Andronica to tieši tā traktē, jo šo attēlu viņa izmanto svētku kartiņām.
http://madiandronic.com/4947/1026015/ill
Lai nu tā būtu.
Tā nu vienā ziņā esmu izgāzusies, piesavinoties sev tik trendīgu bildīti. Pat īsti neatceros, kad to nomainīju, bet man liekas, ārā bija diezgan silts gadalaiks un man šķita, ka šī bildīte tik labi simbolizēs manu vientulību, kas, protams, arī banāls traktējums. Bet, nē, ņemot vērā tematiku, visiem pohuj, to pamana tikai ziemā, turklāt tikai krāsas. Šņuk, šnuk.
Tagad jārīkojas praktiskāk, jāizvēlas bildīte bez liekām konotācijām.
Sekojot tradicionālajiem sezonas trendiem, esmu nomainījusi jūzerpikču uz zaļo Ziemassvētku eglīti, kas pieskaņota mana žurnāla zaļajam fonam. Turklāt mūžam zaļais koks tik labi iederēsies visos gadalaikos. Win!