Hypocritic critic

Ja es neprotu rīkoties ar krāsām uz papīra, es varu izteikt sevi ar krāsām, spēlējot teātri. Visi reālie notikumi kļūst aizvien NEREĀLĀKI un NEINTERESANTĀKI. Aizvien interesantāka kļūst mana iedomātā pasaule... Reizēm spēle sajūk ar īstenību, tāpēcvairs nesaprotu, kas ir īsts, kas ir maska, kas ir izdomāts.

Ja pārstātu dzīvot bez maskām, vai es sajustu, ka esmu īstāka un nekas mani vairs nemocītu? Vai nav drosmes būt sev? Varbūt maskas palīdz saprasties? Spilgtajā prožektoru gaismā daudz kas šķiet iedomāti un neīsti. Paliek tikai bailes un ļodzīga sajūta. Nav bruņu, nav ādas. Ir viegli sašķīst sīkos gabaliņos.