Hypocritic critic

Vēstules no 2050., Vol.1

Sveiks, Žakē. Katru dienu kļūst arvien sliktāk.
Nezinu, vai maz tikšu no šejienes prom, stulbais likums...
Bet nekas. Es izglītojos tālmācībā un nedaudz protu kodēt,
ja veiksies, mani pieņems darbā par baiterkeku [1]. Tiesa, viņiem rodas jautājumi.
Es izgāju kursu mājaslapā, kas pie mums ir aizliegta.
Es, protams, klusēju, bet viņi kaut ko nojauš.
Ak Dievs, es negribu atpakaļ uz labošanas džummu [2] konvoja pavadībā.
Umma [3] ir sajukusi prātā, Žakē. Vakar valsts ticības ministrs paziņoja,
ka puiši, kas aizdedzināja sinagogu, tiks amnestēti, jo tagad ir hafīzi [4].
Jā, iedomājies? Izmācījās no galvas astoņu cietuma mēnešu laikā.
"Tagad viņu dvēseles ir tīras un tām vajadzīgi brīvi ķermeņi."
Pārcēlos uz Medreses [5] pilsētiņu, dzīvoklī palikt nebija ļauts
pēc tā gadījuma ar ballīti.
Neko nenožēloju, bija jautri, kā jau vienmēr, pilnīgs buhanšatirs [6].
Pilsētiņā mums ar lūgšanu brāli ir viena istaba,
vēl nedaudz, un būšu alerģisks pret arābu valodu.
Šķiet, visus šos gadus mēs velti priecājāmies par tādu demogrāfisko sprādzienu.
Ir viņā, brālī, kaut kāda zvērīga seksualitāte, tikai nesmejies!
Tumsnējs un melnacains, bet, kad lūdz Dievu, tad skats – tīrā dziesma.
Mati saraini un vijīgi kā mans izmisums tavas prombūtnes laikā.
Zinu, bijām vienojušies, bet citādi vairs nevar, saproti?
Visapkārt bailes.

Žak-Žakē, esmu noilgojies. Cik daudz par to drīkst rakstīt, es pat nezinu.
Kā tur palika ar apvedceļu? Man šķiet, ka maršruts jāapdomā vēlreiz.
Mani uztrauc ideja par preču vilcienu. Un vai tev pietiks naudas dokumentiem?
Lūdzu, tikai neielaidies avantūrās. Krāj klusītēm, es pāris gadus pagaidīšu.
Tā nav problēma. Galvenais, lai laimes kurjers netiktu pieķerts.
Vai teicu, ka ne alkoholu, ne cigaretes vairs nav iespējams nopirkt?
Tā ja, pirms mēneša stājās spēkā likums.
Izmisums kā tradicionālo vērtību propagandas pēdas.
Tāda sajūta, it kā mans mīļais galvaspilsētas vējš,
nedaudz aptracis, brīvs un mežonīgs, nu ir pieklusis.
Protams, pie vainas ir blīvā apbūve
un "Rūpnieciski inovatīvās attīstības programma".
Visus pabarot un visiem sacelt istabeles.
Pišas kā truši, Žakē, bez prežiem, bez liekas jādelēšanās.
He-he. Bez jādelēšanās. Ak Dievs, redzi? Es vairs nevaru izturēt!
Zini, pie kā es strādāju? Pie aplikācijas otro, trešo
un ceturto sievu meklēšanai! Tagad tas ir atļauts.
Lūk. Nekāda tindera [7], bet līdz grindram [8] tā arī neizdevās nodzīvot.
Mūsu mērķauditorija ir pirmās sievas, kas meklē
likumīgas mīļākās saviem vīrekļiem. Drukas kļūda,
bet lai paliek. Laikam nav nejauša.
Tu norēktos, ja redzētu tehnisko uzdevumu.
Mūsu analītiķe Saltanāta, Sazin_kāda_daudzsievu_vīra meita,
pati vēl nav precējusies, taču sastādīja to tik skrupulozi un kaismīgi,
ka pat vārds sublimācija te diez vai ko līdzēs.
Smiekla pēc varētu viņu izdrāzt,
ja vien par ārlaulību sakariem nedraudētu gads cietumā.
Nu, vismaz ar akmeņiem vairs nesit. Evolūcija, vai zinies!

Labi, laiks iet uz beigām, pēc piecām minūtēm atslēgs tīmekli.
Varētu jau tekstu sagatavot iepriekš, bet tas nav droši.
Proxy pārstādu reizi nedēļā. Manas mazās nelegālās vēstules –
lūk, viss, kas man atlicis. Mīlu.

P. S. Un tomēr divdesmitajos te vēl bija labi!
Atceries, kas bija par laikiem gadu, pirms aizbrauci.
Labs dzerstiņš vēl nelikās kā brīnums,
un varējām pat teikt "kā apriebies tusēt!".
Un smieklīgie, bezpalīdzīgie narkotiku apkarotāji no UBN,
kurus mēs saucām par Ubenotiem. Mīļais Žakē, kur tas viss ir palicis?
Ak. Nu labi. Es izturēšu, Žeņa, es noteikti izturēšu.
Mīlestība mani atbrīvos. Tā atbrīvos visus.

atdzejojis Svens Kuzmins

pārējie arī labi

Hehe

Katru dienu pa vienam padomam. Un mana dzīve kļūs brīnišķīga.