A thin grey line between black and white - May 18th, 2011

Njā, rakstīt mīlestības vēstules ar rakstāmmašīnu laikam tagad ir stilīgi, bet vienalga liekas ļoti mīļi. Vispār izejot no kino, domāju, kāpēc tik viegli iemīlēties cilvēkos, kam tas neko neizsaka? Varbūt tāpēc, lai būtu vieta sapņiem. Bet man negribas domāt, ka sapņu vērts ir tikai neaizsniedzamais cilvēks. Un gaidot pieturā trolejbusu, prātā rādījās visādas gleznas, no filmas neatkarīgas vizualizācijas, tāpēc šovakar zīmēšu.

Ja tāda reālā dzīve nemaz neeksistē, tad nedrīkst cilvēkam pārmest, ka viņš zaudējis saikni ar realitāti.