Hypocritic critic

Lai šorīt piespiestu sevi izkāpt no gultas man nez cik tur reizes vajadzēja piespiest sevi noklausīties the cure – just like heavean. Laikam esmu kļuvusi ļoti salda un bēnišķīga. Ārā smaržo pēc lietus. Joprojām gribas lidot augstāk par zvaigznēm, mākoņiem, lidmašīnām, putniem, papīra pūķiem un visiem pārējiem, kam ir spārni.

Bet ļoti neatsaucīgajai pasniedzējai, kas nekad neko nepaskaidroja un uzdevumus atļāva pildīt tikai uz vietas ("es portatīvajiem datoriem neuzticos" - atbilde uz lūgumu tikai uzmest aci darbam, vai tur ir kādas kļūdas), tāpat nav mazinājusies nepatika pret meitenēm, hehe. Kaut man jau tagad po, jo vērtējumu ielika normālu (viņai eksistē tikai atbilžu lapas, pēc kurām vadās). Tāpat mums visiem jau sen radies tāds iespaids, ka IT viņa sajēdz vēl daudz mazāk par vidusskolniekiem. Nesaprotu, kāpēc RTU tādas traktantes nosaukuši par profesorēm.