A thin grey line between black and white - September 3rd, 2006

ārā zvaigznes spoži spīd. un silts gaiss!!!
Nenāk miegs, tāpēc lasu grāmatu - Maikls Ondatje "Angļu pacients".
Vēl es šodien braucu ar riteni, spēlēju domino ar māsu un datorspēli paspēlēju, kur jālēkā, jāskrien un jāšauj. Tagad galva nedaudz sāp, bet tūlīt būs labi, jo rūkoņas istabā vairs nebūs. Slēgšu kompūteru ārā un turpināšu lasīt, ik pa mirklim paskatoties uz māju tumšajiem jumtiem. varēšu saskaitīt zvaigznes (man gulta pie loga un tam nav aizkaru).

ilgi nogulēju. Pēcpusdienā dzēru karstu šokolādi un skatījos lietu, debesis mainījās ik mirkli, fočēju ar telefonu, jo māsa pievākusi fotoaparātu. Brālis šodien aizbrauca uz ārzemēm, bet es nebraucu uz lidostu līdzi, jo aizgulējos. Tilzli un nožēlojami!!!

Jūtu rudeni. Taču vairs nespēju neko ilgstoši vērot. Iekšā nemiers plosās.

Jarda dzer. Jau nedēļu. Visi dzer. Kaut kā bēdīgi.

Tagad sēžu pie apkrauta galda un mēģinu rakstīt vēstuli. Prātā tikai banālas frāzes. Kas man iedos pa galvu? Un jāiemācās izkārtot vārdus. Lai tie labi skanētu un doma būtu precīza. Jāpriecājas par rudeni nevis jāraud!! Un jāmetas viskur iekšā. īstais brīdis. Jo rudens ir mans mīļākais laiks!

Un rīt? Jā, uz skolu atkal, he. Nedz kā būs?