Hypocritic critic

Sapnī es redzēju, ka ir 1. septembris. Dziedājām, spēelējām ģitāras..Tad pie mums pienāca kaut kāda meitene (liela) un teica, ka šovakar varēsim pa brīvu tikt iekāša kino "Rīga" festivālā lielais tīģeris. Tikai mums jāuzraksta, kura filma ir izpelnījusies mūsējās simpātijas. Visi teica - 16 sievietes. Es teicu, ka nezinu, jo nezināju, kādas filmas tur rāda un 16 sievietes arī nebiju redzējusi. Pēc tam es biju pie kaut kādas vecas mājas un ēdu cepumus. Pie manis pienāca aktrises no lka. Kaut ko bezsakarā muldējām. Tad...piesitās kaut kāds pretīgs vecis un arī iesaistījās krutajā sarunā. Gribējās iet prom, bet tomēr tā neizdarīju.

No garlaicības dusmīgi pateicu - stulbie odi.
Vecis - nekādu problēmu.
 šis izvilka sīciņu pistoli, apmēram šķiltavu lielumā un sāka šaudīt odus. Man palika dīvaini, bet neko neteicu. Vecis iegāja baigā aizartā un sāka šaut putnus. Es vairs neizturēju un teicu, ka tas ir kretīnisms. Tas noņirdza un teica, ka varot tikpat labi šaut uz manīm. Es netos bēgt un sākās baigā pakaļdzīšanās pa Vecrīgas šaurajām ielliņām. Visur tukšums, neviena cilvēka. Paspēju ieskriet kaut kādā antikvariātā un paslēpties. Nezinu, kas notika tālāk, jo mani pamodināja mamma.