telepātiskas dusmas reizēm palīdz
« previous entry | next entry »
Jan. 30th, 2010 | 03:05 pm
Rīts sākās kafkiski. Pamodos un nevarēju ieslēgt gaismu. Nodomāju, ka tas ir sapnis un gulēju tālāk. Tā ka aizgulējos. Trolejbusa vadītājs izlēma mani negaidīt, bet kad pateicu "idiots" (ne skaļi) un turpināju iet uz priekšu, viņš tomēr pārdomāja. Apstādināja trolejbusu un atvēra durvis. Un, jā. Sestdienas, kā ierasts ir apzinīgo kopētāju un drukātāju dienas.