Kobritas stāsti uz cinīša piesaulītē... arī daži no lietainām dienām |
| ||||||||||||||
Par to, ka gribas kaut ko mainīt, bet saņemties grūti grūti, Tevi ļoti saprotu. Baigais iesūnojiens. Sēņu stāvoklis pamatīgs..
Vajag kādu, kas iesper.
Zini, kad huligāns iet pa mežu, zarus lauzdams un ko tik vēl nedarīdams, viņš parasti visas mušmires izspārda un ko tik vēl nesadara. Kad iesper, pat sēnes lido! (Es zināt. Es būt sēnīc ar milzu pieredzi) Un vispār tas viss ir tikai galvā. Pat ja liekas ka kaut kam, kas varētu būt spēriens, nav jēgas, tāpēc tas nederēs par spērienu - pat tas ir tikai galvā. (Ierunājās svaigs pirmkursnieks, ne? :P )
Vajag pamatīgu spērienu. Jo it kā spērējs ir, bet visas darbības netiek uzskatītas par pietiekamām. Pārāk mazi tie spērieni. Vai arī tiek uztverti par spērieniem ķekša pēc, pat ja īstenībā tā varbū arī nemaz nav..
Protams, ka viss ir galvā. :) Es sēņojos & gruzos par to, ka sēņojos, bet tai pat laikā man ir labi, labi tā kā ir. Vai kaut kā tā.. | |||||||||||||||||||||||||||||||