2. Sep 2008 @ 09:57 Rudenīgas pārdomas
Jau uz baltajām druvām, zelta rasām plāvās un dālijām tirgū skatījos ar skumjām, bet nu...

Aukstums kož. Nepatīkami kož. Man vēl siltumu gribas, sauli... Varētu dienām ilgi pa pirti vien dzīvoties, vai pa jebkuru citu siltu, pat karstu vietu. Un tās siltās zemes nupat jau vilina itin spēcīgi tikai ar savu nosaukumu vien.

Gribas kaut ko mainīt. Citādi šķiet, ka iestigšu, sastingšu un palikšu ieslēgta rūtī kā leduspuķe. Jākustās. Bet saņemties to darīt ir tik grūti.

Salna. Nokož. Nokož dzīvo. Un paliek pāri tikai...
About this Entry
ir doma
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]mirdza
Date: 2. Septembris 2008 - 12:05
(Permanent Link)
Par to, ka gribas kaut ko mainīt, bet saņemties grūti grūti, Tevi ļoti saprotu. Baigais iesūnojiens. Sēņu stāvoklis pamatīgs..
From:[info]eziic_miglaa
Date: 8. Septembris 2008 - 08:25
(Permanent Link)
Vajag kādu, kas iesper.
Zini, kad huligāns iet pa mežu, zarus lauzdams un ko tik vēl nedarīdams, viņš parasti visas mušmires izspārda un ko tik vēl nesadara.
Kad iesper, pat sēnes lido!

(Es zināt. Es būt sēnīc ar milzu pieredzi)

Un vispār tas viss ir tikai galvā. Pat ja liekas ka kaut kam, kas varētu būt spēriens, nav jēgas, tāpēc tas nederēs par spērienu - pat tas ir tikai galvā.

(Ierunājās svaigs pirmkursnieks, ne? :P )
[User Picture Icon]
From:[info]mirdza
Date: 8. Septembris 2008 - 10:33
(Permanent Link)
Vajag pamatīgu spērienu. Jo it kā spērējs ir, bet visas darbības netiek uzskatītas par pietiekamām. Pārāk mazi tie spērieni. Vai arī tiek uztverti par spērieniem ķekša pēc, pat ja īstenībā tā varbū arī nemaz nav..
Protams, ka viss ir galvā. :) Es sēņojos & gruzos par to, ka sēņojos, bet tai pat laikā man ir labi, labi tā kā ir. Vai kaut kā tā..