Oct. 9th, 2009 @ 04:45 pm (no subject)

Pēc Spānijas brauciena manī mita pilnīga pārliecība par to, ka dažs labs kopš decembra prātu jaucošs smukulītis no manis vairs nesaņems zvanus pat dzērumā.

Šīs pārliecības nodota blenzu uz man neatbildēto zvanu samirkušajā displejā, nojaušot, ka pēc pāris minūtēm no manis pāri paliks tikai kārtējo reizi neizteiktais Послушайте, маленький, Можно мне Вас тихонько любить?

Pie dzīvības un riteņa tomēr uzturēja absolūta neizpratne par to, kā gan viens muļķa cilvēks var mani TIK ĻOTI negribēt.

Viss kārtībā.viss.

 

[User Picture Icon]
From:[info]dominika
Date: October 9th, 2009 - 05:01 pm
(ieraksts)
jā. stulba sajūta. bet - nu ja nav āzim piena, tad nav!
turies!
(ieliet vēl)(Thread)
[User Picture Icon]
From:[info]klusais_okeans
Date: October 9th, 2009 - 05:06 pm
(ieraksts)
paldies, man šķiet, ka man sanāk :)
(ieliet vēl)(Parent)
[User Picture Icon]
From:[info]marija
Date: October 11th, 2009 - 03:52 pm
(ieraksts)
tā ir viena no mistikā, kuras nevar izskaidrot.
(ieliet vēl)