precīzi formulējumi prasa pamatīgu iedziļināšanos un laiku, bet man šķiet, ka viņas mākslu ir grūti precīzi uzvert, nezinot lokālo mākslas vēsturi. AZ darbos tā forši un rotaļīgi savijas Aijas Zariņas, rozīšu, VKN un formas koceptuālisma līnijas, līdz galam nepiederot nevienai tradīcijai. Tekstā, par kuru sūkstos, AZ izklausās vienkārši pēc kārtējās international art english autores, kura dara to pašu, ko ikviens cits starptatutiski akceptēts (nesaku, ka atzīts) mākslinieks. Nobrendot mūsu lokālās mākslas tradīcijas starptautisko kontekstu gaismā (bet ne pakļautībā) ir ļoti sarežģīts uzdevums un diez vai kādam vietējam pa spēkam.