Mans novērojums ir tāds, ka vīriešiem vispār ir daudz lielāka tieksme redzēt pasauli kā objektus. Ne tikai citus cilvēkus, bet pasauli kopumā. Interese par tehnoloģijām, ķimerēšanās etc. Daudz mazāka emocionalitāte. Savukārt sievietes biežāk nododas rūpēm (par bērniem, par dzīvniekiem, savām draudzenēm u.tml.) un šķiet ar augstāku spēju empatizēt un praktizēt beznosacījumu mīlestību. To es novēroju jau bērnos, un tam nav nekāda sakara ar dzimumlomām: todlera vecuma meitenes lien klēpī mīļoties, kamēr puikas ar naglu dauza caurumu random objektos, lai paskatītos, kas notiks.
Es arī esmu novērojusi, ka mākslinieka pasaulē ļoti daudz kas tiek pakārtots šai nodarbei, bet tas pats nereti notiek citās profesijās, kurās vīrietis darbā ieliek vairāk, nekā pieprasa parastā iztikas nodrošināšana. Sievietes ar šādu entuziasmu parasti totāli izmaina visas mājsaimniecības dinamiku tajā brīdi, kad vienādojumam pievienojas bērns un nekas vairs nav svarīgāks, pat partneris nē.
