negribu ieslīgt plašās diskusijās, bet interesanti, ka ārkārtas situācijas joprojām tiek modelētas no vīrieša-aizstāvja perspektīvas; man visu dienu gar acīm rēgojas tā bilde ar hamas nolaupītās sievietes kailajām, salauztajām kājām. Ārkārtas situāciju upuri ir tie, kuri nevar aizstāvēties/šaut.
Pareizi. Secinājums: Jo mazāk aizstāvēties nespējīgu - jo mazāk upuru. Līdz ar to ir jēgpilni visus ko vien iespējams aizdabūt līdz šim vīrieša aizstāvja līmenim. Dodot attiecīgās zināšanas un prasmes. OK, paliek tie kas tiešām jāaizstāv jo slimi, veci, mazi.